Anyonyairaya-niḥśreṇi-cakrakādyupapātataḥ.
(Малинивиджаякартика, 1.686, 692)
Tasyaiva hi prasādena bhaktirutpadyate nṛṇām;
Yayā yānti parāṃ siddhiṃ tad-bhāva-gata-manasāḥ.
(Там же, 1, 697)
Animittas tatha cāyaṃ śakti-pāto mahesituḥ.
(Там же, 1.168)
Upajagmur ato’napāyinlm $iva-$aktim na ca tāṃ vinā bhavet;
Apavarga-padaṃ yato mudhā, para-sāstreṣu vimokṣa saṃkathā.
(Там же, 1.695)
Itthaṃ purāṇa-sāstradau, śaktiḥ sā pāramesvarī;
Nirapekṣaiva kathitā, sāpekṣatve hyaniśatā.
(Там же, 1.698)
Nāyamātma pravacanena labhyo na medhayā na bahunā śrutena;
Yamevaiṣa vṛṇutena labhyas Tasyaiṣa ātmā vivṛṇute tanu svām.
(Катхопанишад, I.ii.22)
Eṣa hyevainam sādhu karma kārayati taṃ
Yamebhyo lokebhya unninīṣate, eṣa u tvasādhu karma karayati
tam Yamadho niniṣate.
(Кауиштакибрахманопанишад, 5–9)
Tvam bhaktyā priyase bhaktih prīte tvayi ca nātha yat;
Tadanyonyāśrayaṃ yuktaṃ yathā vettha tvameva tat.
(Шивастотравали, 116. 21)
Yaḥ prasāda-lava īśvarasthito
Yā ca bhaktiriva māmupeyuṣī
Tau paraspara-samanvitau kadā
Tādṛśe vapuṣi rūḍhimeśyataḥ.
(Там же, 8.1)
Jñānasya paramā bhūmir yogasya paramā dasā;
Tvad-bhaktir ya vibho
karhi pūṛnā me syāt tadarthitā.
(Там же, 9.9)
Mukti-saṃjñā vipakvāya bhaktereva tvayi prabho;
Tasyām ādya-daśāruḍhā mukta-kalpā vayaṃ tataḥ.
(Там же, 16.19)
Asthāsyad eka-rūpena vapuṣā cen maheśvaraḥ;
maheśvaratvaṃ saṃvittvaṃ tadatyakṣyad ghaṭādivat.
(Тантралока, III.101)
Iti ced — “Ala grantha-dhāraṇa-vācana-vyakhyāna-vicāraṇādi-miṭhyā-yāsena. Parityājya evāyaṃ guru-bhāraḥ. Tūṣṇīm-bhāva- śaraṇaireva stheyam. Bhagavad-icchaivottāraṇīyamuttārayet.” Ucyate — “Tadicchaivānugra-hātmā evaṃ-vicāraṇāyāṃ paryava-sayayati; Na khalu pādaprasārikayaiva sukhaṃ śayānair bhuñjānaiśca svayamavimrśadbhiḥ svāpekṣa-tīvra-tarādi-pārameśvarānugrahot-pannādhika-sūkṣma-tama-vimarśa- kuśala-dhiṣanā-pariśīlana-parān-mukhair vā sthātavyam, iti”.
(Паратришикавиварана, 126-27)
Svabhāvajena kaunteya, nibaddhaḥ svena karmaṇā;
Kartuṃ necchasiyan mohāt, kariṣyasyavaśo’pi tat.
(Бхагавадгита, XVIII.60)
Глава IX
Йога в системе Трика
Prāṇāyāmo па kartavyaḥ śarīraṃ yena pīdyate.
(Тантралока, (V.91)
Tathāhi gururādikṣad bahudhā svaka-śāsane,
Anādara-viraktyaiva galantīdriya-vṛttayaḥ,
Yavattu viniyamyante tavattavad vikurvate.
(Малинивиджаявартика, II. 111-12)
Svaṃ panthānam hayasyeva manaso ye nirundhate,
Teṣām tatkhaṇḍanāyogād dhāvatyutpatha-koṭibhiḥ.
(Там же, II. 119)
Nimajjamānamapyetad mano vaiṣayike rase,
Nantarārdratvamabhyeti niśchidraṃ tumbakaṃ yathā.
(Там же, 1.108)
Yogam ekatvam icchanti vastuno'nyena vastunā.
(Малинивиджаятантра, IV.4)
Suṣuptam tu dehādyanādara-kṛtam acira-kālam ca, iti viśesah.
Tatrāpi śrama-kṛtam nidrā, dhātudoṣakṛtaṃ mūrcchā, dravyakṛtaṃ madonmā-dādi, svātantrya-krtam samādhir ityavān-tara-bhedāḥ.
(Бхаскара, II.225)
Natirahasyam ekatra khyāpyaṃ na ca sarvathā gopyam iti hi asmad-guravaḥ.
(Тантрасара, 31)
Ketakī-kusuma-saurabhe bhṛśaṃ Bhriiga eva rasiko na makṣikā, Bhairavīya-paramādvayārcane Ko’pi rajyati Maheśa-coditaḥ.
(Тантралока, IV.276)
Глава X
Эстетика в Кашмирском Шиваизме
Lakṣaiko'pi sa kaścideva saphalī-kurvīta yatnaṃ mama.
(Паратриишкавиварана, 281)
Bhrāmyanto bhramayanti manda-dhiṣanās te jantu-cakra jaḍam;
Svātmīkṛtya guṇābhidhāna-vaśato baddhvā dṛḍham bandkanaiḥ.
(Там же)
Bahubhir api so'hameva bhramitas tattvopadeśakam-manyaiḥ; Tattvam iti varṇyugamapi yeṣāṃ rasanā na pasparśa.
(Там же)
Gitādi-viṣayāsvādā sama-saukhyaikatātmanaḥ;
Yoginas tan-mayatvena Mano-ruḍhestadāmatā.
(Виджнянабхайрааа. 73)
Tatra yā svara-sandarbhā-subhaga nāda-rūpiṇī;
Sā sthūlā khalu paśyantī Varṇādya-pravibhāgataḥ.
(Тантралока, III.237)
Yattu carmāvanaddhādi kiñcit tatraiṣa yo dhvaniḥ;
Sa sphutāsphuṭa-rūpatvān Madhyamā sthūla-rūpiṇī.
(Там же, III. 241)
Asmin sthūlatraye yattad anusandhānamādivat;
Pṛthak pṛthak tat tritayam sūkṣmamityabhiśabdyate,
aḍjaṃ karomi madhuraṃ vādayāmi bruve vacaḥ;
Pṛthagevānusandhāna-trayaṃ samvedyate kila.
Etasyāpi trayasyādyam yadrūpamanupādhimat;
Tat param tritayam tatra Śivaḥ paracidātmakaḥ.
(Там же, III. 245-47)
Tadasyām nāda-rūpāyā sa vitsavidha-vṛttitaḥ;
Sājātyā tanmayībhūtir-jhagityevopalabhyate.
(Там же, III.239)
Vama-śrī-paṇi-padma-sphurita-nakha-mukhair vādayan nāda-viṇam.
(Гурунатхапарамарша, 6)
Tathā hi madhure gīte sparśe vā candanādike;
Mādhyasthya-vigame yāsau hṛdaye spandamānatā.
Ānanda-śaktiḥ saivoktā yataḥ sakṛdayo janaḥ.
(Там же. III. 209-10)
Yeṣām na tanmayībhūtis te dehādinimajyanam;
Avidanto’ magna-saṃvin-mānās tvahṛdyaya iti.
(Там же, III. 240)
Ye ye bhāvā hlādina iha dṛśyāḥ subhaga-sundarā-kṛtayaḥ;
Teṣām anubhava-kāle svasthiti-paripoṣṇaṃ satāmarca.
(Там же, II. 219).
Ānande mahati prāpte dṛṣṭe vā bāndhave cirāt;
Ānandamudgataṃ dhyātvā Tallayas tanmanā bhavet.
(Виджнянабхайрава, 71)
Yatra yatra manas-tuṣṭir manas tatraiva dhārayet;
Tatra tatra parānanda-svarūpaṃ sampravartate.
(Там же, 74)
Глава XI
Понятие виласы в Кашмирском Шиваизме
Abhinava-ramaṇīyaṃ saccidānanda-kanda
Sva-nava-nava-vilāsollāsanaika-pravīṇam:
Anubhava-surahasya mangalaṃ maftgalānam
Adhi hṛdi Parameśaṃ maunamevāsraye’ham.
(Атмавиласа, I.1)
Svātmānam sva-vilāsena viśva-rūpeṇa bhāsayan:
Nityoditaḥ Ko’pi devo jayatyatmā Paraḥ Śivaḥ.